Braucot pa Valmieras šoseju, pie Raganas nogriežamies uz Bīriņiem, un jau pēc aptuveni desmit minūtēm esam pie Bīriņu pils. Diemžēl pie biļešu kases izrādās, ka pilī šodien mēs netiksim, jo ir augusta otrā puse, un ir kāzu laiks - pilī jau tiekot klāti galdi jaunajam pārim. Kā vēlāk izrādās, Bīriņu pils patiešām ir iemīļota kāzinieku vieta, par ko liecina vairākas īpašas vietas pils apkārtnē. Arī pils fasāde, acīmredzot, šī iemesla dēļ ir rozā krāsā (joks, protams!) . Dodoties pils virzienā, blakus ezeram var redzēt sarkanu ķieģeļu lapeni ar baltu jumtu, kur, visticamāk, arī notiek laulības ceremonija - vai vismaz kādas īpašas izdarības par godu jaunlaulātajiem. Pils parkā ir Mīlestības ozols, kura zari ir pilni ar svaigi laulāto iekārtiem zvaniņiem. Kāda ir šīs tradīcijas nozīme, tā arī nenoskaidrojām. Vēl jaunlaulātajiem ir iespēja izbraukt grezni izpušķotos ratos. Tās ir lietas, ko mēs novērojām attiecībā uz kāzu norisi Bīriņu pilī.
Parks sadalīts vairākās takās, kas katra aizved uz īpašu mērķi. Izvēlamies doties uz Eņģeļkalnu. Pa ceļam var iegriezties Putnu dārzā, kur no koka izgrebti spārnaiņi gaida viesus, kā arī ielīst cilvēka izmēram pielāgotā strazdu būrī. Un tad jau klāt Eņģeļkalns, to grezno kokā grieztu eņģeļu skulptūras, katrs no tiem vismaz divu vīru augumā. Tālāk var doties lejup pa nogāzi, kur pēc meža ceļa skatienam paveras Mīlestības saliņa. Vērts arī pievērst uzmanību ūdeņiem - lai arī tagad tās ir aizaugušas, baisa paskata plančkas, agrāk tur vijies dīķu loks.
Teritorija pastaigām ir diezgan liela, un, ja māc šaubas par savu enerģijas daudzumu, ir iespēja apskatīt parku sēžot mugurā zirgam vai ponijam. Un vēl daudzas jo daudzas labierīcības, ko lietus un laika trūkuma dēļ tā arī neapskatījām un nenovērtējām, tāpēc šī nu ir vieta, kurā būs jāiegriežas vēlreiz.
Atsevišķi pieminēšu pils parkā atrodamās kapenes. Ne visiem šāda lieta šķitīs saistoša, tomēr kapenes ir grandiozas, un kādreiz ir bijušas arī ļoti skaistas. Kādreiz, jo šobrīd tās ir bēdīgā stāvoklī, un tikai pēc atsevišķām smalkajām detaļām var stādīties priekšā, cik greznas tās ir bijušas.
Priekšstatu par pili esam guvuši, taču šoreiz ir laicīgi jādodas prom. Lai netraucētu kāziniekiem, šoreiz Bīriņu pils restorāna vietā atceļā uz Rīgu dodamies paēst pusdienas Raganas Ķēķī, turpat pie Valmieras šosejas.
Mājaslapa: www.birinupils.lv
View Larger Map
2 komentāri:
strādāju Bīriņu pilī par gidi un varu pastāstīt, kāpēc Milestības ozola zaros ir jāmet zvaniņi. Tā ir tāda kā maza uzticības pārbaude - ja zvaniņš aizķeras koka zaros, tas nozīmē, ka vienma no otra jaunlaulātajiem noslēpumu vairs nav, bet, ja tas neizdodas, ir jāiečukst austiņā kāds noslēpums un jāmēģina mest vēlreiz līdz izdodas.;) ja zvaniņus vējš nopūš no koka, cenšamies tos paņemt un noglabāt.
Nāk prātā ugunsgrēks, kas seriāls =P
Ierakstīt komentāru