Kurš gan nav bijis Rundālē, vai vismaz dzirdējis par to? Nolēmām arī šogad aizejošās vasaras pēdējās dienās iegriezties Rundāles pilī, galvenokārt jau rožu dārza dēļ. Taču, lai dzīve neliktos tik skaista un sakārtota, nolēmām apmeklēt vēl pāris vēstures liecības, par kurām tā pamazāk dzirdēts, un kuru dēļ maršruts īpaši nebija jāmaina.
Pirmās pieturvietas - Kaucmindes un Bornsmindes muižas atrodas uz tā paša ceļa, pa kuru dodas uz Pilsrundāli (vietu, kur atrodas Rundāles pils). Lai ieraudzītu Kaucmindes muižas gaišo atmiņu mūžīgo starojumu, pie ciematiņa ar tikpat spožu nosaukumu "Saulaine" jāiegriežas iekšā pa kreisi, pēc tam vēlreiz pa kreisi, un tad jau varēs redzēt cauri krūmiem milzu muižu. Jāpārbrauc pāri tiltiņam, nesamulstot dēļ vietējiem saulesbrāļiem, un skatam paveras aizgājušas greznības joprojām krāšņās paliekas. Kaucmindes pirmsākumi saistās ar 1469.gadu, taču patlaban aplūkojamā pils tapusi ap 1870gadu, kad tā bijusi fon Pālenu dzimtas īpašumā. Vien pagājušā gadsimta sākumā ēkas apvienotas vienotā puslokā un izveidotas caurbrauktuves.
Beidzoties muižniecības varenībai, pag.gs. 20. - 30.gados pilī izveidota mājturības skola - vai gan kāds nav dzirdējis par katra nama lepnumu, brašajām kaucmindietēm?
Tiesa gan, tagad ēka ir bēdīgā stāvoklī. Vienā spārnā iekārtojies bērnudārzs, otrā - veikaliņš, taču centrālā daļa ir pussagruvusi, īpaši tas redzams no parka puses. Parkā dzīvās radības netrūkst, tur sastopamas gan vardes, gan zalktis, tālāk ir lazdas, kur var pa kādam riekstam atrast.
Tālāk dodamies uz Bornsmindi - lai to atrastu, pie norādes "Ziedoņi" jāpagriežas pa labi, pēc tam T-veida krustojumā nedaudz pa kreisi. Tur būs autobusu pietura, jāgriežas pa labi, jo, kā pārbaudījām, vietējie iedzīvotāji pat nezina par Bornsmindes muižas eksistenci. Arī šo namu laiks un cilvēki nav saudzējuši, cik var spriest, 19.gs. pārbūvētajā baltajā ēkā vēl padomju laikā bijusi dārzkopības skola, par to arī liecina siltumnīcu paliekas, taču tagad viss kluss un pamests, pazudušas arī čuguna lauvas pie ieejas. Ja ir vēlēšanās pastaigāties, var doties dziļāk parkā. Ja dodas pa Lielupes krastu uz kreiso pusi, pretējā upes krastā var redzēt dolomīta atsegumus un Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas.
Pēc drupām noteikti jāpārliecinās, ka viss nebūt nav tik slikti, un ir pilis, par kurām rūpējas - dodamies beidzot uz Rundāli. Tā kā klāt jau izsalkums, iegriežamies nesen atjaunotajā Baltajā mājā (ja atmiņa neviļ, pagājušogad tā vēl atvērta nebija) - lai arī nedaudz jāuzgaida, jo cilvēku ir daudz, atnestais ēdiens ir tiešām garšīgs un porcijas milzīgas. Nolemjam, ka pili no iekšpuses neskatīsimies, izstaigāsim vien parku. Un šī pastaiga ir lieliska - parks aug un attīstās, un rodas ideja - vismaz reizi vasarā ik gadu aizbraukt līdz Rundālei, lai palūkotos, kas no jauna uzcelts un iestādīts. Un, protams, samīļotu mincīti, kurš, šķiet, Zaļajā teātrī nolikts, lai "strādātu par kaķi" - viens no draudzīgākajiem strīpaiņiem, kādi satikti. Viss par pili un tās dārzu:
www.rundale.netNāk virsū jau vakars, taču vēl plānā apmeklēt Mežotnes pili, kā arī pa ceļam uz to atrodamās Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas, ko redzējām no krasta otras puses. Braucam atpakaļ, cauri Bauskai, uzreiz pēc tilta nogriežamies pa kreisi.
Lai tiktu Jumpravmuižas parkā, jānogriežas pie norādes uz kapiem, tad jābrauc lejā, un vai nu jāiet pa upes krastu no pļavas, vai arī pirms tam krustojumā jāpagriežas pa labi. Izvēlamies pirmo, taču nobīstamies, vai mašīna izbrauks, tādēļ mēģinām pa ceļu. Vārtiņi ir aizslēgti, taču vietējā saimniece parāda ceļu - garām govju ganībām var iziet uz parku, tiesa gan, īpaši legāli tas nav, jo Jumpravmuižas parks tagad ir privātīpašums, un visur izliktas brīdinājuma zīmes par niknu suni. Uzreiz aiz ganībām pa kreisi, pa ceļam aplūkojam senus dzimtas kapus, un tur jau ir dīvainās pseidopilsdrupas. Var nokāpt lejā pie upes, palūkojot krasta apsegumus.
Galapunkts - Mežotne. Pils ir salīdzinoši vienkārša, parks arī, bet varbūt tas vien mūsu nogurums, kas vairs neļauj novērtēt atjaunoto vietu. Pasēžam uz soliņa Lielupes malā, otrā krastā redzams arī senais Mežotnes pilskalns, un tad jau mājupceļš.
