No Lielvārdes līdz Koknesei

Ja ir vēlēšanās izbraukt ārpus Rīgas, taču negribas meklēt kartē dažādas nostūros paslēptas muižiņas un pilis, var doties pa Daugavpils šoseju "uz leju"- pat īpaši nenogriežoties no galvenā ceļa, ir iespējams aplūkot interesantas vietas.
Vajadzētu rēķināties, ka ceļa remontdarbu dēļ uz priekšu nevarēs tikt tik raiti, kā gribētos - taču, ja mašīnā laba kompānija un tikpat laba mūzika, arī korķi ir paciešami, tāpat kā visi autobraucēji, kuri savas vēlmes par piecām minūtēm ātrāk nonākt galapunktā dēļ, gatavi pārkāpt vai visus iespējamos ceļu satiksmes noteikumus.

Pirmā pieturvieta - Uldevena pils Lielvārdē, Rembates parkā. Viegli ieraugāma no šosejas, atliek vien nogriezties pa labi. "Īstenie vēstures pazinēji", iespējams, par šo veidojumu rauks degunus - ir jau, ir sava veida Disnejlenda. Uldevena koka pils ir mākslīgs veidojums - Agris Liepiņš, pazīstams arī kā mākslinieks un karikatūrists, mēģinājis uzcelt no jauna 13 gs. senlatviešu koka pili. Mums, paveicās - par gidu piestrādāja pats saimnieks. "Noplēsis" no katra Ls 2, viņš sniedza ironijas pilnu ieskatu senlatvijas vēsturē, lai arī ar nelielām neprecizitātēm - tomēr interesanti. Ieteikums - nevilkt augstpapēžu apavus, pretējā gadījumā pa žogiem un kāpnēm neizstaigāt.
Blakus koka sētai - Putnu dārzs, kur iespējams redzēt vairākus interesantus radījumus - dažnedažādākās vistas, trušus, apskatāmas ir pat jūras cūciņas un fretkas! Pieaugušajiem - Ls 1,20 no sejas. Ja nu gadījumā zvēru izrādītāja ekskursijas beigās pajautā - "Vai grāmatas lasāt?", labāk uzreiz atbildēt, ka visi sirgstat ar disleksiju - protams, ja vien nevēlaties iegādāties kādu lubeni par piecīti.

Braucot iekšā Lielvārdē, nākamais apskates objekts, protams, Lielvārdes pilsdrupas. Parkā ieeja - simboliski 20 santīmi, par kuriem iespējams izstaigāt takas, aplūkot, šķiet, astoņdesmitajos tapušus mākslas objektus. Mūsu mērķis - pilsdrupas. Tās, izrādās, nav plašas, taču nospriežam, ka sešiem ordeņbrāļiem pilnīgi pietiekama izmēra namiņš. Cilvēki, labu gribēdami, mēģinājuši tās iekonservēt, vien tā rezultātā sanācis mulsinošs seno laiku akmeņu un mūsdienu ķieģeļu mistrojums, virs dažas sienas slejas pat dakstiņu jumtiņš!

Dodamies tālāk, un pamazām secinām, ka pie konkrētā ceļa ar ēstuvēm ir bēdīgi. Ieraugām ceļa kreisajā pusē daudzsološa paskata ēstuvi "Klidziņa". Taču, uzkāpjot pa kāpnēm un saprotot, ka nāksies ēst gandrīz vai veikalā, apetīte pazūd. Braucam tālāk, ceļabiedri tā izsalkuši, ka doma par kroga meklēšanu Koknesē tiek atmesta. Ceļa labajā pusē - "Ragāļu krogs". Lai arī no šī "kroga"( ieskrietuves? ēdnīcas?) gribu bēgt prom, ceļabiedri ir pārāk izsalkuši. Un, jāsaka, vismaz ēdiens bija garšīgs, un nemaz ne dārgs.

Visbeidzot - galamērķis, Kokneses pilsdrupas. Protams, protams, kāzu laiks vēl nav beidzies, tā nu iekarojam bīskapa pils paliekas kāzu muzikantu pavadījumā. Ieejas biļetes cenu neatceros, bet nu zem lata. Koknese slejas virs Daugavas un Pērses, un mulsina apziņa, ka tas vien tagad tā - pirms HES uzcelšanas pils bijusi kalna galā... Skaista vieta, īpaši, ja spīd saule, kas rosina pārdomas par aizgājušajiem laikiem.

Klāt jau vakars, dodamies mājup, tādēļ izpaliek iegriešanās Aizkraukles pilsdrupās.