Ne vienmēr, lai lieliski atpūstos un paelpotu svaigu gaisu, jābrauc vai simts kilometru no Rīgas - reizēm arī tepat netālu var atrast vietas, kas piemērotas rimtai svētdienas pastaigai. Piemēram, Doles muiža, kas atrodas Daugavas muzeja teritorijā.
Muzeju atrast ir patiešām vienkārši - uzbraucot augšā uz HES uzbēruma, atliek vien sekot ceļa norādēm, un pēc dažiem km iebraucam palielā stāvvietā. Pārsteigums - lai arī bijām domājuši, ka šī nudien būs nomaļa vieta, cilvēku netrūkst. Ieejas biļetes cena muzeja teritorijā ir ļoti draudzīga - trijatā samaksājam Ls 1,40 (vai 1,60? precīzi neatceros), un viss parks ir mūsu rīcībā.
Galvenais, kā dēļ atbraucām - protams, 1898.gadā celtā muižas ēka. "Neuzraujaties" uz daudzviet atrodamajām bildēm, kur muižas ēka krāsota sarkani balta - tas bija sen, un vairs nav taisnība, tagad ēka atguvusi oriģinālo dzeltenīgo krāsojumu. Namā iekārtota muzeja ekspozīcija, kur var izsekot notikumiem Doles salas apkaimē no mūsu ēras pirmsākumiem līdz pavisam nesenām dienām. Viss par muzeju: www.daugavasmuzejs.lv
Pēc muzeja apskates var izmest loku pa parku, kā arī nokāpt lejā pie Daugavas, cerībā ieraudzīt solītos dolomīta atsegumus. Mums neizdevās - krūmu ka biezs. Tāpat var izstaigāt brīvdabas muzeja zvejnieku sētu, tur izvietotas ēkas, kas atvestas no Doles salas tagad appludinātā gala. Ja uz vietas būs gide, var arī tikt mājā iekšā. Un turpat blakus vairākas šūpoles, kur droši var sajusties kā bērna prātā :)
Tie, kuri uz Doles salas muzeju brauc vasarā, kad silts, nevis septembra sākuma aukstajos vējos, droši var ņemt līdzi piknika grozu - ir speciālas ugunskuriem paredzētas vietas. Taču mums šoreiz bija jāizvēlas ieturēties telpās, tādēļ atpakaļ ceļā uz Rīgu iegriezāmies "Visdaros". Nepretencioza ēstuve, virtuve laba, cenas - normas robežās. Nospriedām, ka labāk jau būtu bijis ārā sēdēt, jo iekšā nedaudz nomācoša šaurības sajūta, taču tas vējš...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru