Jaunpils pils

Meklējot informāciju par Jaunpils pili, jau pirmie atrastie fakti bija pārsteigums -14.gs. pašā sākumā celta būve, viena no retajām Livonijas ordeņa pilīm, kas saglabājusies visnotaļ normālā paskatā. Divu domu nav - jābrauc! Vēlāk gan uzzinām, ka arī šī pils bijusi nopostīta, taču, tā kā dažādos avotos informācija atšķiras, tas vairs nešķiet tik būtiski - kad īsti tā atjaunota.

Ceļš līdz Jaunpilij ir samērā vienkāršs, ja neskaita izbraukšanu no Rīgas - sakarā ar ceļa remontdarbiem, pagrieziens uz Liepājas šoseju ir krietni sarežģītāk paveicams, kā parasti, taču saņemoties visu var. Un tad tik taisni, kamēr cauri Anneniekiem, tad Kaķeniekiem, un tad jau pagrieziens uz Bikstiem (varēja pagriezties arī agrāk, no Annneniekiem, kur ceļa norāde, taču braukt pa grants segumu īpaši nealkām). Lai arī sākumposmā it kā 1.šķiras ceļš (104) ir pamatīgi izdangāts, vēlāk tam nav ne vainas.

Pašu Jaunpils pili atrast vienkārši, jāseko norādei, un aiz pagrieziena - voila! - paveras arī skats uz pašu pili. Patiesi grandiozi - kalna galā, ezeru piekājē... Lai arī laika zobs manāmi iegrauzis, tomēr ne tik pamatīgi, lai sauktu pēc palīdzības. Tāda nedaudz citas pasaules, cita laika sajūta - iedomāties, ka pirms vairākiem simtiem gadu tur cilvēki dzīvojuši, strādājuši, mīlējuši.

Tā kā gida nav un nevajag, pils apskati sākam uz savu roku. Apejot apkārt, var aplūkot Jaunpils pagasta saimniecības, šķiet, lielākā daļa apkārtējo ēku varētu būt no bijušā pils kompleksa. Pašā pilī iemājojis muzejs (ieeja pieaugušajiem Ls 0,50, bērniem Ls 0,30) - divas nelielas telpas ar samērā bēdīgu ekspozīciju, kur vienuviet salikti piļu maketi, pāris artefakti, bērnu zīmējumi un Jaunpils apkaimes skolu, kā arī muižu apskats. Pa raksturīgi šaurām kāpnītēm var uzkāpt pusstāvu augstāk, tur - akvereļu izstāde vienkopus ar ražas svētku atribūtiku.

Pilī ir vairākas ieejas, kur durvis atvērtas - ejam, protams, ja vien gaisma atļauj, pagrabā tā arī nenokāpām .Toties noskaidrojām, ka pilī iespējams arī nakšņot, ar naktsmītņu piedāvājumu var iepazīties pils mājaslapā www.jaunpilspils.lv.Varot arī paēst. Turpat no pils pagalma ir ieeja pils krogā. Telpa ir neliela, uz aci vērtējot - pie esošajiem galdiem maksimums cilvēkiem 30 ir vietas, krēsli maziņi, bet ne neērti. Krogs strādā ik dienu līdz plkst. 18. Šoreiz gan mums nesanāca nobaudīt pavāru meistardarbus - bijām svētdienas pēcpusdienā, un gandrīz vairs nekā no ēdienkartē ieraugāmā virtuvē nebija atrodams. Pārējo vēl varēja pieciest, taču, tā kā uz vietas nebija pats iekārotākais viduslaiku našķis - grūbas ar lazdu riekstiem - , devāmies prom. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šī ēdināšanas ziņā varētu būt slikta vieta, vienkārši mums nepaveicās. Tā vietā atpakaļceļā iegriezāmies Aitiņlauvās - vietā ar lielisku virtuvi (medījumi!!!), kur veģetāriešiem un tiem, kam nepieņemami liekas izbāzti putni un dzīvnieki, nav, ko darīt.

Apkārt pilij ir parks, ja sausāks laiks, var kārtīgi izstaigāties, kā arī novērtēt 16.gs. baznīcu. Vērts paieties nedaudz atpakaļ pa ceļu - paveras lielisks skats uz pašu pils kompleksu.
Turklāt, šķiet, ka būtu vērts aizbraukt vasarā - tur darbojas vēstures rekonstrukcijas entuziasti, un tiem, kas vēlas uzzināt kaut nedaudz par dzīvi viduslaikos, varētu būt interesanti.